Semināri / Lekcijas / Konferences

Atsaucoties uz lielo pieprasījumu, vēlamies informēt, ka ir pieejami papildus eksemplāri grāmatai: Ž.Roja, H.Kaļķis “Cilvēkfaktors un ergonomika darbā”.

Ja vēlaties iegādāties, lūdzu, rakstiet uz e-pastu: info@ergonomika.lv

Grāmatas cena 30 EUR.

Latvijas Ergonomikas biedrība rīko semināru saistībā ar attālinātā darba izaicinājumiem un veselības veicināšanu.

Aicinām LEB biedrus un citus interesentus piedalīties seminārā.

Par dalību seminārā, lūdzu, obligāti pieteikties pa e-pastu: info@ergonomika.lv līdz 2021. gada 8. jūnijam.

Sīkāk par semināru skatīt zemāk:

Latvijas Ergonomikas biedrības valdes loceklis un Latvijas Universitātes profesors, pētnieks Henrijs Kaļķis veic pētījumu “Ergonomiskās slodzes indikatori mūsdienu tehnoloģiju darba vidē un to uzlabošanas iespējas sociāltehniskā sistēmā “Cilvēks-mašīna-vide””.

Pētījuma virsmērķis ir noteikt ergonomiskā stresa indikatorus mūsdienu tehnoloģiju darba vidē un radīt ergonomiskā stresa modeli sociāltehniskā sistēmā „Cilvēks–mašīna-vide”, parādot uzlabošanas virzienus un iespējas.

Pētījumā tiek apvienotas starpdisciplinārās un multidisciplinārās pieejas, ieskaitot ergonomikas, veselības un drošības un biznesa vadības metodes, un pieejas, saistot tās ar multidisciplināriem aspektiem ražošanā Latvijā (arodveselību, vadību, cilvēkresursiem, ergonomisko iejaukšanos).

Jau šobrīd H. Kaļķis aktīvi izanalizējis ergonomiskā stresa un slodzes parametru teorētiskos aspektus un aktīvi uzsācis to mērīšanu un novērtēšanu dažādās Latvijas Organizācijās. Par pētījuma progresu tuvāk variet iepazīties Latvijas Universitātes mājas lapā.

Projekts tiek realizēts pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta ietvaros Latvijas universitātē, projekta nosaukums: Ergonomiskās slodzes indikatori mūsdienu tehnoloģiju darba vidē un to uzlabošanas iespējas sociāltehniskā sistēmā “Cilvēks-mašīna-vide”, Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/546.

Latvijas Ergonomikas biedrības valdes loceklis, prof. Henrijs Kaļķis ir līdzautors jaunākajai grāmatai par LEAN. Vairāk informāciju skatīt zemāk:

https://efektivs.lv/lv/jaunumi/index.html?news_id=1118

Aicinām piedalīties Starptautiskās Ergonomikas asociācijas rīkotajā virtuālajā kongresā, kas notiks šī gada 13-18. jūnijā.  Kongresā tiks apspriestas aktualitātes saistībā ar cilvēkfaktoru un ergonomiku, industriju 4.0. un jauno 5G tehnoloģiju lomu. Virtuālais kongress notiks angļu valodā.

Lai pieteiktos uz šo kongresu, lūgums, pieteikumu iesniegt  Starptautiskās Ergonomikas asociācijas mājaslapā – www.IEA2021.org

Saziņai:

info@iea2021.org

www.IEA2021.org

info@ergonomika.lv

2021. gada 05. martā notika Latvijas Universitātes 79. zinātniskās konferences sekcija “Ergonomika un darba vide, industriālā inženierija” sadarbībā ar Latvijas Ergonomikas biedrību.

Konferences sekcija notika attālināti un to apmeklēja gandrīz 80 dalībnieku.

Prezentētāji konferencē uzstājās arpraktiskiem un teorētiskiem pētījumu rezultātiem un tēmas bija ļoti aktuālas. Dalībnieki ieguva pieredzi par attālinātā darba iespējām COVID-19 apstākļos, cilvēkfaktora nozīmi organizāciju vadībā, ergonomiskiem un inženiertehniskiem risinājumiem mūsdienu darba vidē, kā arī par ergonomikas un mūsdienu darba aizsardzības risinājumiem, t.sk. par arodlimnieku darbā iekārtošanas risinājumiem u.c.

Konferences sekcija tika organizēta, lai iegūtu pieredzi zinātniski praktiskajos pētījumos par darba vidi, ergonomiskajiem riskiem darba vidē, kas ir cieši saistīta ar mūsdienās nepieciešamajām inženierijas zinātnēm. Sekcija bija lietderīga topošajiem bakalaura studiju programmas “Industriālās inženierijas vadības” studentiem, kā arī profesionālās maģistra studiju programmas “Darba vides aizsardzība un ekspertīze” studentiem un absolventiem.

Sekciju vadīja: asoc. profesore Ženija Roja un profesors Henrijs Kaļķis

Konferences prezentāciju izdales materiāls:

Anete Grūbe, Aleksandra Grigorjeva, Jeļena Reste PLAUKSTAS VIRSMAS TEMPERATŪRAS ATŠĶIRĪBAS

Juris Andersons, Ingars Reinholds ZOOM NOGURUMS

Dāvids Helmanis CILVĒKFAKTORA IETEKME UZ ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBU

Kristīne Juhņeviča COVID-19 PANDĒMIJAS IETEKME UZ NODARBINĀTAJIEM, STRĀDĀJOT ATTĀLINĀTI

Annija Pozņaka, Annija Melngārša, Henrijs Kaļķis MODERNI ERGONOMISKIE RISINĀJUMI MĀJAS OFISAM UN MŪSDIENU AUTOMATIZĒTĀS RAŽOŠANAS UZLABOJUMI UN INOVĀCIJAS

Alise Girdjuka DARBA VIDES RISKI UN INOVATĪVI PREVENTĪVIE PASĀKUMI PAPĪRA UN PAPĪRA IZSTRĀDĀJUMU RAŽOŠANAS NOZARĒ

Jekaterina Ivanovska COVID-19 IZAICINĀJUMS AUTOKRAVU PĀRVADĀJUMIEM LATVIJĀ. SIA “KREISS” PRAKSES PIEMĒRS

Dagnis Garais ARODSLIMNIEKU DARBĀ IEKĀRTOŠANAS RISINĀJUMI PĒC ARODSLIMĪBU ĀRSTA KOMISIJAS SLĒDZIENA

Lana Pētersone, Rasa Gaidlazda ERGONOMISKO RISKA FAKTORU EKSPOZĪCIJAS MAZINĀŠANA ELEKTRONISKO IEKĀRTU MONTIERIEM

Jurijs Glušņovs DARBS PIE DATORA ATTĀLINĀTA DARBA APSTĀKĻOS UN VESELĪBAS VEICINĀŠANAS PASĀKUMI

Laura Gelderiņa, Monta Blumberga, Jānis Verners Birnbaums, Jeļena Reste COMPARISON OF LOWER LEG MUSCLE TENSION WHILE STANDING IN 3 CM HEEL SHOES ON ANTI-FATIGUE MAT AND HARD FLOOR

Rūta Kauce, Ēriks Vidžups, Darja Kaļužnaja, Ilona Jansone, Jeļena Reste MEDICĪNISKO SEJAS MASKU ERGONOMIKAS NOVĒRTĒJUMS GARĪGĀ DARBA APSTĀKĻOS: PILOTA PROJEKTS

Uldis Karlsons, Igors Boldāns BIOLOĢISKO RISKU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI POLICIJAS DARBĀ

Sabīne Mikulāne, Henrijs Kaļķis ERGONOMISKIE RISKI UN NODARBINĀTO PRODUKTIVITĀTE BIROJA DARBINIEKIEM, PREVENTĪVIE RISINĀJUMI

Dana Grossu, Henrijs Kaļķis VISAPTVEROŠĀS KVALITĀTES VADĪBAS SNIEGUMA VĒRTĒŠANA VESELĪBAS APRŪPES VIDĒ: KVALITATĪVS SISTEMĀTISKS PĀRSKATS

Kristīne Andža, Henrijs Kaļķis CILVĒKFAKTORS UN RISKU NOVĒRTĒŠANAS METODIKA RAŽOŠANAS UZŅĒMUMOS

Jans Ciukšo KLIENTU APKALPOŠANAS AKTUĀLIE FAKTORI VESELĪBAS APRŪPES SISTĒMĀ

Ināra Roja STRESA MONITORĒŠANA ATTĀLINĀTA DARBA APSTĀKĻOS

Agnese Melluma, Ženija Roja, Henrijs Kaļķis ĶĪMISKIE DARBA VIDES RISKI FARMACEITU DARBĀ

Saskaņā ar Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula 2020. gada 30. oktobra lēmumu Latvijas Ergonomikas biedrības prezidentei, Latvijas Universitātes asoc. profesorei, sertificētai arodslimību un arodveselības ārstei un sertificētai Eiropas ergonomistei Dr.med. Ženijai Rojai piešķirts augstākais Latvijas valsts apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordenis.

Latvijas Ergonomikas biedrības valdes loceklis, prof. Henrijs Kalkis runā par ergonomikas ietekmi uz biznesu. Prof. Henrijs Kalkis vairākus gadus studējis un stažējies ārpus Latvijas. Tagad viņš ir jaunās profesionālās bakalaura studiju programmas “Industriālās inženierijas vadība” direktors . Bieži vien ar vārda «ergonomika» pirmās asociācijas ir saistītas ar pareizu krēsla un galda augstumu, strādājot pie datora. Tomēr ergonomika ir daudz plašāka tēma un Henrijs Kaļķis pēta, kā šī joma iet sasaistē ar biznesu un darba ražīgumu.

Mūsu dienās stress cilvēka dzīvē ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Nelielās devās tas motivē domāt un rīkoties. Bet, ja stresa ir pārāk daudz, tas negatīvi ietekmē cilvēka fizisko un garīgo labklājību. Latvijas sabiedrībai šobrīd nav pietiekamas informācijas par preventīviem pasākumiem stresa mazināšanā vai novēršanā, psihofiziskās pašregulācijas paņēmieniem. Tāpēc šī darba mērķis ir pievērst lasītāju uzmanību autogēnam treniņam kā aktivizējošai psihopreventīvai metodei fiziskās un garīgās spriedzes izraisīto simptomu novēršanā.
Grāmata paredzēta ārstiem neirologiem, ģimenes ārstiem, arodveselības un arodslimību ārstiem, psihologiem, studentiem, kā arī citiem interesentiem, t.sk. darba devējiem un darba ņēmējiem.

Autore: Ināra Roja, Dr. med., sertificēta neiroloģe

Grāmatu var iegādāties: Latvijas Ergonomikas biedrība (info@ergonomika.lv)

Cena: 5 Eur

Daudzi ir dzirdējuši par datorergonomiku, bet retais ir aizdomājies par tās būtību. Datorergonomika ļauj iestādei, uzņēmumam vai citai darba organizācijai prasmīgi organizēt un vadīt darba procesus, nodrošināt strādājošiem sakārtotu un veselīgu darba vidi, sasniegt izvirzītos mērķus, iegūt efektīvu darbaspēku un pozitīvu reputāciju. Zinātnieki ir pierādījuši, ka sistemātiska ergonomiska plānošana darbavietās un tās ieviešana uzlabo nodarbināto fizisko un garīgo labklājību. Datorergonomika mazina arodslimības un ar tām saistītos finanšu izdevumus.

Komunikācijā ar datoru strādājošam var būt 7 neveselības izpausmes:

1. redzes pārslodzes sindroms (RPS);
2. karpālā kanāla sindroms (KKS);
3. mugurkaula sindroms (MS);
4. elpošanas jeb respiratorais sindroms (RS);
5. asins cirkulācijas sastrēguma sindroms: galvā, vēdera dobuma orgānos, kājās (ACSS);
6. ādas problēmu sindroms (ĀPS): kontakta dermatīts, atopiskais dermatīts, ekzēma u.c.;
7. hroniska noguruma sindroms (HNS).

Autori:

Ženija Roja, Dr.med., sertificēta arodslimību un arodveselības ārste, sertificēta Eiropas ergonomiste (Eur.Erg.), Latvijas Ergonomikas biedrības valdes priekšsēdētāja
Henrijs Kaļķis, Dr. sc. admin., sertificēts Eiropas ergonomists (Eur. Erg.), Latvijas Ergonomikas biedrības valdes loceklis
Ināra Roja, Dr.med., sertificēta ārste neiroloģe, Latvijas Ergonomikas biedrības biedre

Grāmatu var iegādāties: Latvijas Ergonomikas biedrība (info@ergonomika.lv)

Cena: 5 Eur